Beidzot esam nolēmuši izbraukt jau slaveno 'Ežu' velomaršrutu no cēsīm līdz Valmierai. Ežu bukletiņs ar kartēm ir ļoti informatīvs - tā ka pat nekas daudz nav jāplāno. Bukletu, kā parsti, var iegādāt arī 'Lauku Ceļotāja ' offisā.
Maršruta karte detalizēta un visi ievērības cienīgie apskates objekti iezīmēti Trase arī esot marķēta - tā ka atliek tikai izlemt kā nokļūt no Rīgas līdz Cēšīm.
Izlemjam šoreiz braukt ar vilcienu. Hmm - vienīgā rēalā izvēle ir 6:35 no rita. Bet tas kā parasti mūs neptur. Pēc īsa brauciena pa aizmigušo Rīgu sēžam vilcienā Rīga-Lugaži.
Daži, protams, izmanto laiku lietderīgi ...
Riteņu novietne pašaura, bet saspiežam visus sešus riteņus 3 riteņiem paredzētā vietā. Starp citu - 'Latvijas dzelzceļam' vajadzet pārdomāt velosipēdu un pasažieru attiecību. 3 vietas velosipēdiem uz vilcienu, kurā saiet paris simtu pasažieru neliekas pareizi ...
Un pēc nieka 2 stundu brauciena esam jau Cēsīs.
Cēsis mūs sagaida ar mākoņainām debesīm un pavēsu laiku - mirkli apmulstam, jo visi laika portāli solīja sauli ...
Pēc īsa tusiņa uz perona esam gatavi doeties tālāk
Protams, vispirma jāatrod kafejnīca - bez kafijas taču nekādas sportiskas aktivitātes tādā agrumā svētdienas rītā nav iespējamas...
Protams visas kafejnīcas strādā no 10 vai pat 12 svētdienās. Pēc pāris kilometru brauciena beigās atrodam (ar laipno Cēsinieku palīdzību) benzīntaku ar kafejnīcu.
Beidzot kafija ...
Lūk arī velo maršruta sākums pie info centra ...
Nu - mēs, protams, gatavi ...
Maršruts tiešām marķēts ļoti labi. Pa bridim gan iespējams apmaldīties, tācu Ežu karte palīdz atgriezties uz takas
Solītā saule arī klāt un ceļš arī jauks
Tilts pār Gauju pie Jānamuižas. 'Jāņarāmis' - nosaukums esot pēc pārcēlāja vārda, kurš cēlis pāri 18gs.
Meža ceļs
Šī takas daļa mums patika vislabāk - ļoti jauks (un gluds) celinš cauri skaistam priežu mežam
Krēslinieku muzejā - lai tur nokļūtu gan nācās šķersot 'elektriskā gana' vadus.
Saimniece pati ir keramiķe un izrāda savu darbnīcu uz šķivju kolekcija. Lielākā daļa darbu gan patreiz esotizstādē.
Krēslinieku muzejs - saimniece pati arī izstāsta par pagātni un izrāda arī izstrumentus.
Iespējams arī noskatīties arī 1979 gada dokumentālo filmu par krēsliniekiem. Taču mmums ir sarunāta satikšanās pie sietiņieža un jāskrien ... Skatīsimies filmu nākamreiz.
Pa brīdim nākas arī kalniņos pastumt
Lūk arī otra grupa - satiekamies netālu pirms Sietiņieža. Viņi ir atbraukuši ar auto līdz Sietiņiezim, auto stāvvietā iespējams atstāt auto, un tālāk turpināsim ceļu līdz Valmierai kopā.
Klāt arī Sietiņieža auto stāvvieta
Atstājam vienu sargat riteņus un parēji dodas iziet Sietiņieža taku kājām
Riteņus šeit iespējams atstāt un arī pieslēgt, ja, protams ir paņemta līdzi atslēga - kā izrādās, tad mums to nav ...
Pēc īsas diskusijas ko nozēmē šī ikona - vairāku,s nobalso par 'nedrīkst šļūkt pa margām'. Diezi gan vai tāda ir oriģinālā iecere... ;-)
Sietīņiezis - dēļ šiem savvalas bišu alām arī esot radies šis nosaukums
Kanjons ūdens erozijas rezultātā
Skats no sietiņieža
Īss pikniks atpūtas vietā pie sietiņieža - apēdam līdzņemtās maizītes
Sietīņieža apkārte - arī info stendā ir redzamas apkārtes kartes
Atkal čelā
Posms pēc Sietiņieža liekas drusku grutāks kā iepriekš - varbut vienkārši spēka vairs nav tik daudz?
Ieskrieties pārāk ātri meža nobraucienos nav ieteicams - var iznāk pārbaudīt bremzes - kā šajā pagriezienā, kur pēc nobrauciena seko strujs pagrieziens ar avota izgrauztu gravu
Smilšu karjers
Daži skaisti skati uz gauju pa ceļam
Lūk jau arī Valmiera - dažam vēl ir spēks muļķoties
daži gan drusku pieklusuši
Ha un takai pie pašām beigām - krodziņš. Tas nu gan ir pārdomāti!
Protams, mēs jau nu tālak nebraucam - gan runā ka taka arī tepat kaut kur beidzas. Interesanti - cik aizbrauc līdz galam?
Par cik atpakaļ jābrauc ar vilcienu - alu dzert var droši. Vilcienam tomēr ir savi plusi ...
Protams nosēzam tik ilgi līdz kamēr sākam kavēt uz pēdējo vilcienu
Vel pēdējasi sprints līdz stacijai un esam jau vagonā. Šoreiz ar 10 riteņiem (+ 3, kas jau bija vagonā) esam diezgan saspiesti, taču konduktore ir ļoti saprotoša ...
Daļa no dalībniekiem izkāpj lai nobrauktu vēl gabalu no Jaņarumbas līdz Sietiņiezim un savāktu mašinu. Pārējie iekārtojas ertāk lai nosnaustos līdz Rīgai.
