Laiku Ceļotāja kolektīva brauciens - šoreiz uz Lietuvas Augštaitijas nacionālo parku. Izbraucam piektdienas vakarā pēc darba - atpakaļ - svetdien.
Par cik viena diena paredzēta braucienam ar velosipēdiem līdzi ņemam arī velo - izrādās lielajā autobusā izņemot paris aizmugurējās sēdekļu rindas var brīvi ievietot pāri par 20 velosipēdiem.
Tūlīt pēc sešiem dodamies ceļā uz 'Pakrastiem', kur ir mūsu pirmā naktsmītne.
Pakrastos ierodamies vēlu, saimnieki mūs laipni sagaida un ierāda telts vietas un mājiņu. Teltis ceļam jau tumsā - toties izcilā vietā - pašā ezera krastā
Rīts saulains - tieši kā laika prognozē, kas sola sauli un 25 grādus visu nedēlas nogalī.
Pakrasti atrodas burvīgā vietā paša Sventes ezera krastā.
Skats uz saimnieku mājiņu
Varētu izlaist vēl kādu līkumu ar laivu, ne?
Jaa, bet gan jau ka mamma atkal neļaus - mums esot jasteidzoties uz Lietuvu...
Vienmer tie pieaugušie visu sabojā ...
Ātras brokastis - paredzēts ceļā jau doties 9
Dažas Pakrastu bildes - pirtiņa, kuru iemēgināja vakar vakarā un atzina par ļoti labu esam, ieskaitot peldi ezerā ...
Ezers šajā vietā tiešam skaists - Pakrasti atrodas uz pussalas
Viesu mājiņa.
Terase pie viesu mājiņas
Laubīte paša ezera krastā
Pirtiņa
Ātri šķersojam robežu un pēc brīza jau apskatām Lietuviešu versiju par 'Baltijas dižāko ozolu'. Izrādās Juris esot pārmērījis un Latvijā esot resnāks, taču tas Lietuviešu viedokli nemainot... Atstutēts no visam pusēm un visi iespējamie dobumi aizsegti ar skārda loksnēm - nospriežam ka ozols drusku līdzinās Brežņevam - nu tāds salāpīts no visām pusēm ...
Stelmužes baznīca
Kokgriezumi esot Latviešu meistaru darbs
Uzspēlējam harmonijas (nu labi - tie kas māk tie spēlē, pārējie dzied 'Pūt vējiņus')
Izrādās spēlēt nav tik viegli - visu laiku jāmin pedāli - gandrīz kā uz velo ...
Talākajā ceļa atri aplūkojam Ignalinas AES torņus (ekskursija diemžēl sesdienas nav iespējama), izbraucam cauri Visaginas 'sovjet' laika pilsētai un apstājamies Palūšu pilsētiņā pie Lūšiai ezera
Turpmākais velo maršruts sadalīts 4 posmos - katrs aptuveni 10 km garš
Pirmajā, par cik ceļs iet pa samērā dzīvu šoseju atstājam pašus mazākos papeldēties
Kolonna kopā iznak pavisam nopietna.
Īsa instruktāža - braukt tikai vienā rindā, aizliegts braukt bez rokām un taisīt 'vipendronus' ...
Kādu brīdi instruktāža puslīdz strādā.
Bet pēc brīža ...
Pirmais posms iet pavisam raiti
Pa brīdim apstājamies, lai uzkāptu kādā pakalnā un papriecātos par apkartni ar daudziem maziem ezeriņiem.
Toms (dzeltanajā līdera krekliņā) izpēlnījas visu apbrīnu spējot turēties lielajiem līdzi un pa bridim ari tos apsteidzot
Maija - ar smaidu pirmajā posmā. Neskatoties uz to, ka šajā gadā praktiski nav iznācis braukt ar velo - nobrauca visus četrus posmus (kopā gandrīz 60 km).
Daži jau stumjas kalnā, bet Linda vēl brauc - arī Linda (īstenībā abas Līndas) izturēja pilnu distanci.
Pirmā posma beigas un pelnīta pelde ezerā. Ja kas, peldētāju bija vairāk, bet bildē - tikai tiem kam BIJA peldkostīmi...
LC un fonā Salos etnogrāfiskais ciemats
Otrā posma sākums - šeit mums pievienojas pavisam mazie dalībnieki
Daži bez ēšanas tik ilgi nevar izturēt - nākas ēst braucot. Šķiet ka tas gan pieder pie 'vipendrona' elementiem, bet ja citādi galīgi nevar ...
Dažiem jāminas pa diviem
Ledakalnis kalna 'virsotnē'.
Vēl īss parbrauciens līdz 2 etapa beigām
2 posma beigas pie Ginuncju udensdzirnavām ar aizsprostu,
gulbjiem,
palaidņiem,
ūdenstūristiem,
un arī visiem trim reizē,
un kafejnīcu ar alu, salču un veselu baru ar atpūtniekiem ...
Liekas saldējums bija tieši tas, kas braucienam līdz šim pietrūcis
no šejienes sākam arī brauciena posmu - atkrīt tikai paši mazākie
Skatu tornī
Daži ekstrēmi pagriezieni
un atkal ceļā uz Stripeiķu biškopības vēstures muzeju
Pie Stripeiķu biškopības muzeja - reizē arī trešā posma beigas
Dažiem bites interese pat ļoti ...
dažiem, khm, nu gluži otrādi ...
Ekskursijā pa muzeju
Cik tā labi pasēdēt zālītē ...
vēl kopbilde,
un ceļu turpina 8 izturīgākie. Pēdējo posmu 22 km garumā laižam uz izturību un piekusuši, bet apmierināti iebraucam Palūšu kempingā. Labā ziņa - makaroni vakariņām ir gandrīz gatavi, sliktā - dušā palicis tikai aukstais ūdens ...
Otrais rīts - sākas ar pastaigu pa 3.5 km garo Palūšu dabas taku.
Uzmanīgie klausītāji
un eksperts dabas un ledāju lietās
Etnokosmoloģijas muzejs - pats muzejs drusku nolaists un ciet, taču tornis ir vaļā un dārzs - pavisam kopts.
Skats no torņa toties lielisks
Beigās kad laimīgi esam nokāpuši arī lejā konstatējam, ka blakus tornī ir arī lifts.
Pie lielākā Lietuvas akmeņa Anykščiai pilsētiņā
Kam gan varējis ienākt prātā lielāko akmni apvienot ar pieminekli. Labs labu tomēr maitā ...
Biržu pils. Iekšā novadpētniecības muzejs. Par cik bez stundas te neesot ko iesākt , apskatam to tikai no ārpuses.
